Player FM - Internet Radio Done Right
Checked 17h ago
Aggiunto otto anni fa
Contenuto fornito da Latvijas Radio. Tutti i contenuti dei podcast, inclusi episodi, grafica e descrizioni dei podcast, vengono caricati e forniti direttamente da Latvijas Radio o dal partner della piattaforma podcast. Se ritieni che qualcuno stia utilizzando la tua opera protetta da copyright senza la tua autorizzazione, puoi seguire la procedura descritta qui https://it.player.fm/legal.
Player FM - App Podcast
Vai offline con l'app Player FM !
Vai offline con l'app Player FM !
Kolnasāta
Segna tutti come (non) riprodotti ...
Manage series 1528123
Contenuto fornito da Latvijas Radio. Tutti i contenuti dei podcast, inclusi episodi, grafica e descrizioni dei podcast, vengono caricati e forniti direttamente da Latvijas Radio o dal partner della piattaforma podcast. Se ritieni che qualcuno stia utilizzando la tua opera protetta da copyright senza la tua autorizzazione, puoi seguire la procedura descritta qui https://it.player.fm/legal.
"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.
…
continue reading
15 episodi
Segna tutti come (non) riprodotti ...
Manage series 1528123
Contenuto fornito da Latvijas Radio. Tutti i contenuti dei podcast, inclusi episodi, grafica e descrizioni dei podcast, vengono caricati e forniti direttamente da Latvijas Radio o dal partner della piattaforma podcast. Se ritieni che qualcuno stia utilizzando la tua opera protetta da copyright senza la tua autorizzazione, puoi seguire la procedura descritta qui https://it.player.fm/legal.
"Kolnasāta" lepojās ar Latgolys kulturvidi, īsastuoj par regiona vierteibu i tradiceju saglobuošonu i atteisteibu. Vaicojom latgaliskū Latgolā i uorpus tuos rūbežu. Īpazeistam interesantys i īdvesmojūšys personeibys, kas tai voi cytaiž ir saisteitys ar Latgolu i latgaliskū, īsaklausom vīdūkļūs, skaitom latgalīšu literaturu, atkluojam volūdys boguoteibu, īpazeistam viesturi i kūpā ar klauseituojim suocam ceļu latgalīšu rokstu volūdā.
…
continue reading
15 episodi
Tutti gli episodi
×Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū voi latgaliskuot, puorlikt vuordus i uzvuordus?
Par tū, kai dažaidūs kalendarūs Latgolā ir raksteiti mienešu nūsaukumi, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "apģērbs" - drēbis . Likt, viļkt, aut voi maukt drēbis?
Par tū, kas ir vydabolss , klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā” .
Itymā godā Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" prožektoru gaismys pagrīztys iz Rogovkys pusi – ite vys vēļ aktivi dorbojās ituo gods myuža bolvys sajiemieja, latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure i ite dzeivoj ari myusu ituos dīnys gaška, Nautrānu kulturys centra kulturys pasuokumu organizatore i vīna nu ituo gods Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2024" nominantu Inga Vigule. “Veronika Dundure ir cīši lels īdviesmis olūts vysim rogovkīšim īt i dareit. Jei ari motivej i atbolsta i tod, ka tu tamā vidē esi, ir taida īškejuo sajiuta, ka tu navari vīnkuoršai sēdēt, ka tev ir juokust i koč kas juodora. Tai kai es narokstu, nadzīžu i nikuo taida nadoru, tod es raugu tū dareit cytaižuok, varbyut paleidzūt atkluot jaunus talantus voi pīduovojūt koč kaidys nūtykumu i pasuokumu formys tai, lai mes ari poši īpazeitu tū vītu, kur mes dzeivojam.” Inga pīzeist, ka dorbs jai ir palics par dzeivisveidu i izsver, ka vysod tū rauga dareit, vaicojūt dziļuma. “Dareit ar jāgu, lai nav tukšs šovs, tukša čaula, bet vysā īškā ir saturs i jāga. Pošam saprast, deļkam tu tū dori. Da, es zynu, ir taidys nūtikšonys, kurys ir juoorganizej, bet pi kurom tev sirds nadaīt. Nu tod īpazeisti. Īsapazeisti ar tū pasuokumu, ar tū nūtykumu i paraugi pats sev īlikt tymā jāgu. Kū tu gribi pasaceit ar tū pasuokumu. Kas vēļ maņ redzīs svareigi – spēt prīcuotīs i nūviertēt cytus.”…
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā gūdynuos latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri. “Sajiutys ir breineigys, aizkustynūšys, varātu saceit ari saviļņojūšys par tū, ka "Boņuks" ite vystik cīši nūzeimeiga bolva. Latgolā asu nūvārtā jau ari ar Nikodema Rancāna bolvu, bet "Boņuks" par myuža īguļdejumu... Pat nasatic, ka jau myužs paguojs, bet faktiski tys ir dorbs nu 80. godu gola. Dorbs ar latgalīšu volūdu i nūvodu.” Pasasokūt Veronikys dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Veronikys i asociacejis naatlaideigais dorbs rezultiejīs ar tū, ka itūšaļt vaira nakai 30 izgleiteibys īstuodēs ir vareiba latgaliski vuiceitīs vysaida vacuma bārnim, izmontojūt ari vuiceibu materialu “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys īsavuiceišonai. “Latgalīšu volūdy navar vuiceit, jei nav nūškirama nu nūvoda izzynuošonys, deļ tam “Olūteņā”, taipat cytūs vuiceibu leidzekļūs tys ir sovstarpeji saisteits — kai latgalīšu volūda, kas juozyna tamā klašu grupā, tai nūvoda izzynuošona. Pa vysom jūmom — literatura, folklora, geografeja, viesture. Tai veiduots ari “Olūteņš”, pa nūdaļom.” Nu 2003. gods Nautrānūs Veronikys puorraudzeibā dorbojās Latgalīšu volūdys i kulturviesturis metodiskais centrys. Jei ir ari školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys. Jei ir ari Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis lūcekle. “Es parosti soku par patriotismu. Tys tradicionalais vaicuojums. Patriotismys suocās ar atbiļdeibu par tū mozuokū, kū tu dori.”…
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "darīšanas" - līta, dareišona.
Par tū, kas ir sprāglys i kū nūzeimej sprāguot, klausīs literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā “Vuordineicā”.
Cik nūzeimeigs ir tautys sports i vītejūs sporta entuziastu padareitais regionūs? Kaidu vierzeibu tys var īdūt? Par fiziskū kulturu sovulaik i niu šudiņ runuosim ar sporta entuziastu, saimnīceibys “Brīviņi” saiminīku Pīteri Pavlovu. Pīters ar sportu saisteits vysu dzeivi, bejs meistara kandidats boksā. Hokeja entuziastu kusteibys aizsuociejs i vierzeituojs Ludzys i Rēzeknis pusē.…
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit "pudele" un "limonāde" - butele, limonade.
Vysaidim viesturis nūtykumim (militarim konfliktim, jaunu vaļstu dybynuošonai) var byut atškireigs viertiejums. Nav ratums, ka pat vīnys saimis vydā cylvāki atškireigi interpretej faktus i izdora sacynuojumus. Turpynojam ar rubriku “Viesture latgalīša acim” , kurā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins kūpa ar literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču atsavērs iz 1961. gods Iņdejis i Portugalis konfliktu, i konflikta atškireigū viertiejumu Latgolys gazetuos.…
Tautys muzyka — kaida ir juos vīta i nūzeime niu? Šudiņ Rēzeknis nūvoda Viļānūs nūteik jau 21. ziņgātuoju i stuostnīku vokors, kas itūreiz puļcej vaira nakai 20 folklorys kūpu nu tyvejuokys i tuolejuokys apleicīnis. Tī ir tautys muzykys svātki, svātki vysim ituos muzykys izpiļdeituojim i meiļuotuojim i šudiņ mes sasateikam ar ituo pasuokuma idejis autori, Latvejis Universitatis studeju departamenta myužizgleiteibys eksperti, Tautys muzykantu bīdreibys vadeituoju i tautys muzykys tradicejis Latgolā pietneicu Ivetu Dukaļsku.…
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim nu seve , nu sevi .
“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne itūreiz īpazeistynuos ar jaunu gruomotu bārnim latgaliski – “Kai palikt par eistynu luoci” . Tim, kas sekoj leidza nūtikšonom latgalīšu literaturā, luocāns Meikuleņš i juo draugi jau ir pazeistami nu Meldrys Gailānis 2018. godā izguojušuos gruomotys “Meikuleņš īpazeist omotus”. Niu mozuokī skaiteituoji var turpynuot īpazeit jūs pīdzeivuojumus jaunā gruomotā – “Kai palikt par eistynu luoci”, kas veļteita emoceju saprasšonai i pījimšonai. Lai ari gruomotys nūsaukumā tys dūmuots drupeit cytā nūzeimē, luocāns Meikuleņš patīseibā ari ir eistyns luocs. Nazkod tū, tūreiz vēļ ar vuordu Mikijs, duovonā konkursā sajāmuse Meldrys Gailānis vacuokuo meita. Meldra kai jau literate radejuse par luocānu puosokys, kū stuostejuse sovim bārnim. Kod vacuokuo meita Madara Luīze izauguse, Meikuleņš tics juos mozajai muosai Irbei Bārbalai, tok mamys puosokys turpynuojušuos. I, dzeivojūt Latgolā, Mikijs puorguojs iz latgalīšu volūdu i reizē ari nūmainejs vuordu iz Meikuleņu. Obejis meitys sovuos stuostūs par luocāna puosokom pasadalejušys ari iz gruomotys pādejuo vuoka, tok publicitatis materiali viestej, ka “Kai palikt par eistynu luoci” jau ir autoris veļtejums sovim unukim – Madarys Luīzis dālim. Izdavums ir boguoteigai ilustrāts – pi tuo, taipat kai īprīškejuos gruomotys par luocānu Meikuleņu, struoduojuse muokslineica Līga Munda. Kotra nu sešu puosoku viestej par kaidu emoceju – naticeibu sev, augstpruoteibu, sirdeigumu, rībumu pret cytaidū, baili, skumi i prīcu. Piec kotrys puosokys sekoj socialuos pedagogis Laurys Mičulis-Šustis sagataveituo dorba lopa par konkretū emoceju, kas bārnim ļaun tū lobuok saprast. Tamuos ir kai praktiski aizdavumi, kur koč kai juozeimej voi juoroksta, deļtuo vajadzeigys lopys i rokstomī pīdarumi, tai, pīmāram, pavuiceiba, kai tikt golā ar sirdeigumu voi, es saceitu, pat trauksmi, kas nūderēs na viņ bārnim, tok ari pīaugušajim. Taipat gruomotys nūslāgumā ir psihologis Ingys Gedrimys ceļa vuordi par puosoku nūzeimi bārnu atteisteibā. Gruomotys mierkauditoreja ir pyrmsškolys i suokumškolys vacuma bārnim, tok ruodīs, ka vysulobuok tū byutu skaiteit kūpā ar kaidu pīaugušū.…
Izguos trešais rokstu kruojums par Kuorsovys vieturis stuotim “Kārsavas stāsti III”, kas papyldynoj pyrmajūs kruojumūs jau izcaltū industrialuo montuojuma temu i pīduovoj Latvejis teritorejā pyrmuo dzeļžaceļa daudzpuseigu viesturyskū i aktualū dokumentaceju. Gruomotys “Kārsavas stāsti III” autori ir Ineta Zelča Sīmansone, Raivis Sīmansons, Andris Uškāns, Agnese Neija, Toms Altbergs, sovpus interveju veiduošonā pīsadaleja ari Inetys mama Valentīna Zelča. Par Kuorsovu, kas moza, bet sovulaik strategiski cīši nūzeimeiga piļsāta Latgolys pīrubežā. Par tuo laika dzeivi pi dzeļžaceļa — smogu, atbiļdeigu i interesantu izvaicuosim dūmneicys “Creative Museum” vadeituoju, tikū kai izguojušuo rokstu kruojuma “Kārsavas stāsti III” autori, kuorsavīti Inetu Zelču Sīmansoni.…
Benvenuto su Player FM!
Player FM ricerca sul web podcast di alta qualità che tu possa goderti adesso. È la migliore app di podcast e funziona su Android, iPhone e web. Registrati per sincronizzare le iscrizioni su tutti i tuoi dispositivi.